Latvijā, dodoties uz banku vai pie cita pakalpojumu sniedzēja pēc patēriņa kredīta, hipotēkas utt., Jūs nekad nezināt, ko par Jums domā Jums pretī sēdošais cilvēks – vai esat riskants klients, vai Jums piedāvātie noteikumi ir labi. Jūs esat pilnībā atkarīgs no pretī sēdošo cilvēku viedokļa, kuru īstenībā nemaz nezināt. Tas ir tāpat kā spēlēt ar aizvērtām kārtīm – Jūs nekad neuzvarēsiet.

Attīstītās rietumu un arī austrumu ekonomikās, dodoties pie pakalpojuma sniedzēja, cilvēks jau iepriekš zina, cik viņš ir riskants, proti, vērts kā klients un uz kādiem līguma nosacījumiem (aizdevuma summām, procentu likmēm utt.) viņš var patiesībā pretendēt, jo katrs cilvēks zina savu kredītskoringu – viņa kā klienta riska novērtējumu.

Kas ir personas kredītskorings?
Personas kredītskorings ir uz ilgākā laika periodā personas saistību un maksājumu informācijas analīzes pamata skaitliskā izteiksmē veidots privātpersonas kredītspējas novērtējums (kredītreitingi parasti ir uzņēmumiem, valstīm utt.). Vienkāršāk sakot, tas var būt skaitlis (var būt arī paplašināts ar burtiem vai tml.), kas norāda, cik riskants klients Jūs esat.
Parasti tie var būt vairāki – katram no pakalpojuma veidiem var būt savs kredītskorings, piem., viens hipotēkas kredītam, otrs auto līzingam, trešais patēriņa kredītam, kredītkartei utt.

Kāpēc kredītskorings ir svarīgs?
Kredītskorings dod iespēju ne tikai potenciālajam pakalpojumu sniedzējam novērtēt iespējamo risku līmeni un piedāvāt atbilstošo cenu un noteikumus, bet arī, kas ir vēl svarīgāk, Jums kā pakalpojumu ņēmējam novērtēt vai Jums piedāvātā pakalpojuma cena, apmaksas termiņi un citi nosacījumi ir pietiekami adekvāti.
Jau pirms došanās pie pakalpojumu sniedzēja (kredīta, līzinga vai cita ilgtermiņa līguma noslēgšanai, Jūs zināt savu kredītskoringu un saprotat, cik labs klients Jūs esat un uz ko varat droši pretendēt. Jūs vairs neesat atkarīgs no pakalpojumu sniedzēja labvēlības – varat doties pie cita, jo zināt savu vērtību.
Ir speciālas grāmatas, kas skaidro cilvēkiem, kā uzlabot savi kredītskoringu – it īpaši, ja cilvēki nākotnē plāno kādu lielāku kredītu – hipotēku, auto, izglītībai. Un, protams, ka kārtīga maksājumu veikšana ir tā pamatā. Tieši šādi, nevis pateicoties TV kampaņām vai tml., daudzi cilvēki patiešām iemācās reālu finanšu pratību.

Kas aprēķina kredītskoringu?
Kredītskoringu veidošana ir privātā sektora prerogatīva, tāpēc to aprēķina jau augstāk minētie kredītinformācijas biroji vai specializēti uzņēmumi (aģentūras, analītikas kompānijas utt.), kas ar tiem sadarbojas. Tieši šie privātā sektora uzņēmumi ir tie, kas ir ieinteresēti nodrošināt maksimāli kvalitatīvu produktu gan pakalpojumu sniedzējiem, gan pašām privātpersonām.

No kā veidojas kredītskorings?
Kredītskoringa modeļi lielā mērā tiek veidoti, balstoties uz privātpersonas maksājumu informāciju. Modeļi ir dažādi, taču vismaz ieskatam būtu labi atzīmēt galvenās to sadaļas un to procentuālo īpatsvaru aprēķinos – 1) informācija par rēķiniem (gan laicīgi samaksātiem, gan kavētiem) – 35%; 2) aktīvās saistības – 30%; pieejamās kredītinformācijas vēstures ilgums -15%; citi – 25%.

Kur tiek iegūti dati kredītskoringam?
Svarīgākais būtu atzīmēt, ka informāciju veido nevis apkopojot dažādas atskaites no dažādiem reģistriem, bet gan no pašos kredītinformācijas birojos uzkrātās informācijas. Ja izmanto analoģijas, tad atskaite ir kā fotoattēls, kurā var redzēt informāciju, kas ir aktuāla konkrētajā mirklī – aktīvās saistības, aktīvie vai agrākie kavējumi, ienākumi utt., savukārt kredītskorings ir kā video, kurā atspoguļojas pilnīga informācija visā tā uzkrāšanas periodā – visi aktīvie, visi jau atdotie kredīti, visi rēķini (gan tie, kas ir apmaksāti laicīgi, gan kavētie utt.), un šī informācija tiek analizēta visā kredītskoringa uzkrāšanas periodā. Un, ja atceras, ka kavējumu procents parasti ir tikai daži procenti no kopējā maksājumu skaita, tad ir acīmredzami, ka tieši kredītskorings ir tas, kas palīdz reāli novērtēt patieso kredītriska līmeni.

Kas ir nepieciešams kredītskoringa aprēķināšanai?
Reāla, nevis formāla kredītskoringa , tāda, ko vēlētos izmantot gan uzņēmumi, gan privātpersonas, gan valsts institūcijas, izveidošanai ir nepieciešami dati, dati un vēļreiz dati. Precīzāk:

1. dati, kas ir uzkrāti no pēc iespējas plašāka uzņēmumu/sektoru loka – bankas, nebankas, komunikācijas, pakalpojumu sniedzēji, parādu piedzinēji utt.;

2. dati, kas ietver pilnīgu informāciju – gan pozitīvo, gan negatīvo;

3. dati, kas tiek uzkrāti un regulāri atjaunoti ( tiešsaistē, reizi stundā, reizi dienā) un ilgākā periodā (vismaz gada garumā);

Kā jau iepriekš minēju, šādu informāciju nevar iegūt no ārējām atskaitēm, to iegūt tikai no atbilstoši izveidotām datubāzēm, kurās kredītinformācijas birojiem ir iespēja veikt dažādus aprēķinus atbilstoši to izstrādātājiem modeļiem. Kredītinformācijas biroji arī bieži sadarbojas ar analītikas kompānijām, kas arī izstrādā kredītskoringa matemātiskos modeļus – piem., FICO uzņēmums ASV, kur katram ASV iedzīvotājam ir savs FICO novērtējums.

Kāda ir situācija ar informācijas apmaiņu Latvijā?
Informācijas apmaiņas pakalpojumus Latvijā nodrošina 2 spēlētāji.

Latvijas Bankas kredītu reģistrs. Kad 2008. gadā darbību uzsāka Latvijas Bankas veidots kredītu reģistrs, tirgū nebija līdzīgas struktūrvienības, kas varētu nodrošināt banku sektoram informācijas apmaiņu, tāpēc kopš tā laika kredītu reģistrs papildus savai kontroles funkcijai ir pildījis arī informācijas apmaiņas funkciju (starp kredītu reģistra biedriem – kredītiestādēm). Svarīgi būtu atzīmēt, ka tieši kredītiestādes ir tās, kas darbojas ar noguldītāju naudas līdzekļiem, tāpēc ir pilnīgi saprotama Latvijas Bankas kredītu reģistra loma – uzraudzīt šī sektora kredītriskus, jo bankas savā darbībā riskē nevis ar saviem, bet gan ar savu klientu un noguldītāju līdzekļiem;

Kredītinformācijas biroji. Latvijā uz doto brīdi ir divi savstarpēji konkurējoši kredītinformācijas biroji – AS „Kredītinformācijas Birojs” un AS „CREFO Birojs”. Tie jau no pašiem pirmsākumiem tika dibināti ar mērķi izstrādāt ar kredītrisku saistītus produktus un pakalpojumus (gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, gan valstij), izmantojot progresīvākos nozares risinājumus – kredītatskaites, vērtēšanu, skoringošanu, monitoringu utt.

Personas kredītskorings iedzīvotājiem Latvijā – kad?
Ja šo jautājumu man uzdotu pirms diviem mēnešiem, es teiktu, ka tas ir 1.5-2 gadu jautājums, jo informācijas apmaiņas tirgus attīstība Latvijā pēdējos gados ir virzījusies pareizā virzienā:

1. Viss nebanku kreditēšanas sektors jau sen, kopš 2011. gada, aktīvi apmainās ar informāciju – sākotnēji tikai ar negatīvo, bet kopš aptuveni 2013. gada arī ar pilnīgu informāciju (gan aktīvām saistībām, gan maksājumu kavējumiem);

2. Par kredītinformācijas biroju klientiem ir kļuvušas jau vairākas kredītiestādes. 20.06.2018. Saeimā jau pirmajā lasījumā ir apstiprināti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas dos iespēju bankām pilnvērtīgi apmainīties ar nebankām ne tikai ar negatīvo informāciju, kā tas ir tagad, bet arī ar pozitīvo informāciju;

3. Arvien vairāk uzņēmumu ārpus kreditēšanas sektora – elektronisko sakaru, preču un pakalpojumu sniedzēji, piedzinēji utt. – kļūst par kredītinformācijas biroju klientiem un sniedz tiem informāciju;

4. Datu atjaunošana datubāzēs kļūst arvien vairāk automatizēta – piem., daļa nebanku kreditēšanas uzņēmumu atjauno datus ik stundu (pretstatā Latvijas Bankai, kur jaunu saistību atjaunošanu datubāzē var veikt 5 darba dienu laikā);

5. Bet pats svarīgākais – abi kredītinformācijas biroji ir nostiprinājuši savu reputāciju Latvijā un uzņēmumi sāk uzticēties tiem arvien vairāk. Klientu uzticēšanās ir pamats kredītinformācijas biroju darbībai, bez tās nebūs ne klientu, ne kvalitatīvu datu, nebūs nekā;

6. Un patiesi vēsturisks notikums– Šī gada augustā abi Latvijas kredītinformācijas biroji ir principiāli vienojušies apmainīties ar informāciju, lai nodrošinātu savus klientus (gan banku, gan nebanku kreditēšanas uzņēmumus) ar maksimāli pilnīgu informāciju!

Taču ja, neskatoties uz visiem pēdējo gadu sasniegumiem informācijas apmaiņas nozarē, virsroku ņems Latvijas Bankas iniciatīva- pievienot nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumus Latvijas Bankas kredītu reģistram, tad par personas (iedzīvotāju) kredītskoringu varēs vienkārši aizmirst.

No Latvijas Bankas ir dzirdēti vairāki argumenti:

Pirmais Arguments – Sniegt kreditētājiem (bankām un nebankām) pilnīgu informāciju novērtējuma veikšanai!
Atbilde - Pilnīga informācija nozīmē gan ievērojamu informācijas plašumu, gan tās dziļumu:

1. informācijas plašums nozīmē spēju iegūt datus ne tikai no banku un/vai nebanku sektora, bet arī no visām pārējām visām nozarēm – komunikācijas, pakalpojumu, preču utt;

2. datu dziļums nozīmē ne tikai aktuālo informāciju, bet informāciju par visiem veiktajiem maksājumiem ilgākā laika periodā (gan laikā nomaksātiem rēķiniem, gan kavētiem, maksājumu veikšanas gaitu, maksāšanas disciplīnu utt.).

Šobrīd gandrīz visi nebanku kreditētāji un daļa kredītiestāžu jau vairāku gadu garumā sniedz kredītinformācijas birojiem savus datus un veic tur savu klientu pārbaudi. Jau šobrīd abos kredītinformācijas birojos (kopā) jau ir akumulēti apm. 95% informācijas par visiem patēriņa (gan banku, han nebanku) kredītiem Latvijā. Ja Latvijas Bankai būtu patiesa vēlme uzlabot novērtējuma veikšanai pieejamo informācijas kvalitāti, tad tā noteikti varētu atrast veidu kā sadarboties ar kredītinformācijas birojiem un no tiem iegūt uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju, pat kvalitatīvāku par to, ko Latvijas Banka iegūtu ar varu piesaistot veselu sektoru savam kredītu reģistram. Es nemaz nepieskaros jautājumam, ka Latvijas Bankas uzdevums būtu uzraudzīt banku (noguldītāju) sektoru, nevis nodarboties ar informācijas apmaiņas uzurpēšanas aktivitātēm.

Otrais Arguments – Valsts finanšu stabilitātes uzlabošanai!
Atbilde - Ja kredītiestāde bankrotē, tad naudu var zaudēt gan noguldītāji, gan vienkārši bankas klienti, un ir skaidrs, ka tas var atstāt ietekmi uz finanšu stabilitāti, tāpēc ir pareizi, ka kredītiestādes tiek stingri uzraudzītas. Gadījumā, ja bankrotētu kāds nebanku kreditētājs – naudu zaudēs tikai uzņēmuma īpašnieki, jo uzņēmuma klienti savus saņemtos kredītus nepazaudēs – vienkārši nāksies to maksāt citam uzņēmumam, kurš pārpirks bankrotējušā uzņēmuma saistības.

Trešais Arguments – Precīzāk novērtēt kredītiestāžu portfeļu kredītriskus!
Atbilde - Ja ar šo domāta palīdzība finanšu sistēmas stabilitātei, tad, kā jau minēju 1. punktā, reālo kredītspēju var balstīt tikai uz pilnīgu informāciju, un šādu informāciju neviens, izņemot kredītinformācijas birojus, Latvijas Bankai nevarēs sniegt. Ja kādam rodas šaubas par to, cik nozīmīgi dati atrodas citos sektoros – ne tikai nebanku kreditēšanas sektorā, ir vērts paskatīties PTAC „Pārskatu par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2017. gadā”.
Piem. uz 2017.gada 31.decembri kopējā parādu portfelī iekļautas 1 107 614 parādu lietas,no kurām:

1. 33,67 % nebanku kreditēšanas nozarē;

2. 26,07% par precēm un pakalpojumiem;

3. 25,40% elektronisko sakaru nozarē;

4. 13,21% no kredītiestādēm;

5. 1,65% citās nozarēs.

2 + 3 = 51.47% – tās ir nozares, par kurām pilnu informāciju cenšas apkopot tikai kredītinformācijas biroji. Kā jau minēju iepriekš, ka tieši maksāšanas disciplīnai ir vislielākais % svars iedzīvotāju skoringa aprēķināšanā. Un šie ir tikai kavējumi, tāpēc ir acīmredzams kāds ir potenciālais pozitīvās informācijas apjoms tirgū, kas vispār nemaz nekur nav apkopots un, attiecīgi, ņemts arī vērā.

Bet kādas varētu būt sekas, ja Latvijas Bankai izdotos realizēt savu iniciatīvu un pievienot nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumus Latvijas Bankas kredītu reģistra lietotāju lokam?

1. Pasliktināsies klientu vērtēšana, jo kredītu reģistrā nebūs informācijas par komunāliem pakalpojumiem, preču līzingu utt.

2. Pasliktināsies klientu vērtēšana, arī ārpus kredītu reģistra, jo ievērojami samazināsies kredītinformācijas birojos pieejamo datu apjoms un kvalitāte:

a) finansiālo un organizatorisko apstākļu dēļ liekāka daļa klientu izvēlēsies izmantot tikai kredītu reģistru, līdz ar to kredītinformācijas birojā nebūs ne datu, ne pieprasījumu;

b) šobrīd tieši kredītinformācijas biroji ir tie, kuri sedz lielāko daļu izdevumus, kas saistīti ar jaunu datu avotu piesaisti un regulāru atjaunošanu no ne-kreditēšanas nozarēm, jo šo nozaru uzņēmumi, ka likums, kredītinformācijasa birojiem nemaksā (piem. komunālie nepieprasa nekādas atskaites, tie tikai iesniedz savus datus). Tātad kredītinformācijas birojiem nebūs ekonomiska pamatojuma ne jaunu datu avotu (uzņēmumu) piesaistīšanai, ne esošo uzturēšanai;

3. Tiks izjaukta esošā tirgus infrastruktūra, kurā atrodas 2 kredītinformācijas biroji, kas vairāku gadu garumā ir likumīgi iekarojuši savu likumīgo vietu šajā tirgū un konkurē savā starpā. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus nav liels, tas radītu reālus priekšnoteikumus tam, lai kāds no kredītbirojiem aizietu no tirgus, un tad Latvijas informācijas apmaiņas jomā izveidotos dabiskais monopols.

4. Kā jau bija minēts iepriekš, Latvijā nebūs iespējams izveidot reālu iedzīvotāju skoringu, jo kredītinformācijas birojos nebūs tam nepieciešamās uzkrātas datubāzes (gan finanšu, gan nefinanšu sektoros):

a) ja iedzīvotājs nezin sava reālo vērtējumu, tad viņš ir pilnībā atkarīgs no kreditora – kā tas teiks, tā arī būs;

b) nav pietiekamas motivācijas maksāt visus rēķinus laikā, jo to tāpat neviens neņems vērā – galvenais būs nekavēt tikai banku un nebanku maksājumus;

c) iedzīvotājs, nevarēs, kā civilizētās valstīs, plānveidīgi veidot sev labu skoringu (maksājot visu savus rēķinus), lai tad, kad pienāks laiks, likt to lietā – izdevīgi paņemt kredītu/nodrošinājumu sev vai savam biznesam.

d) Latvija varētu aizmirst par inovatīvu un jaunu produktu, pakalpojumu un risinājumu ieviešanu – tai skaitā par kredītskoringu.

 

Pēdējo dažu gadu laikā informācijas apmaiņas tirgus Latvijā ir strauji attīstījies un ir acīmredzami, ka jau tagad kredītinformācijas biroju risinājumi gan datu uzkrāšanas, gan apstrādes, gan analītikas jomā apsteidz Latvijas Bankas pienesumu. Taču Latvijas Banka par katru cenu uzstāj uz to, lai iegūtu savā kredītu reģistrā visus nebankas kreditētājus un organizētu informācijas apmaiņu. Varbūt tomēr būtu vērts stingri nodalīt kredītiestāžu uzraudzības funkcijas no kredītu reģistra informācijas apmaiņas pakalpojuma, lai no malas neizskatītos, ka Latvijas Banku vairāk uztrauc tas, ka kredītreģistra datu apmaiņas pakalpojums drīzumā vienkārši vairs nebūs nevienam vajadzīgs, un tāpēc ir radusies ideja piesaistīt jaunus dalībniekus. Kreditinformācijas apmaiņa nevar būt pašmērķis, bet gan veids, kā palīdzēt tirgum attīstīties, samazinot un vadot finanšu riskus.

Kā jau minēju pašā sākumā, mēs vēlamies, lai nākotnē Latvijā cilvēki varētu uzstādīt savus noteikumus, nevis kā tas ir tagad. Tāpēc ir svarīgi uzmanīgi sekot līdzi tam, kas notiek kredītinformācijas apmaiņas jomā, jo šādas iniciatīvas parādīsies vēl ne reizi vien. Informācijas apmaiņas tirgus ir delikāts mehānisms, ko var ātri sabojāt, un pēc tam maksāt par to nāksies ilgi. Tāpēc ir svarīgi, lai notiek publiska diskusija sabiedrībā, ne tikai darba grupā, jo šis jautājums skar ne tikai ātro kredītu lietotājus, bet jebkuru cilvēku, kurš kādreiz vēlētos izmantot kredītu, līzingu, hipotēku vai tml..