Jaunais Kredītbiroju likums, kas šobrīd tiek virzīts akceptam valdībā, ir nepārdomāts un nepamatoti izslēdz iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā, lai gan plānotais likums regulēs tieši fizisko personu datu apstrādi, un likuma mērķis bija uzlabot iedzīvotāju maksāšanas disciplīnu, viņus iesaistot informācijas apmaiņas procesā.
“Pēc pasaules pieredzes Kredītbiroju darbības pamatmērķis ir risku vērtēšana, tai skaitā nošķirt ļaunprātīgos maksātājus no kārtīgajiem maksātājiem, kā rezultātā “kārtīgie” maksātāji kļūst par pieprasītiem klientiem: tos vēlas iegūt visi pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot viņiem izdevīgākus nosacījumus.
Tā rezultātā godīgie un kārtīgie maksātāji iegūst, vai nu zemākas cenas, vai labākus nosacījumus u.tml., – jo labos maksātājus par saviem klientiem vēlas redzēt pilnīgi visi pakalpojumu sniedzēji, bet nedisciplinētie maksātāji, vai nu gūst motivāciju kļūt par kārtīgiem, vai arī laika gaitā iegūst mazāk pievilcīgus nosacījumus.
Šobrīd likumprojekts piedāvā pretēju situāciju, kā rezultātā “zem sitiena” atkal tiek palikti godīgie maksātāji, kuri jau šobrīd maksā ne tikai par sevi, bet netiešā veidā arī par negodīgajiem,” stāsta “Creditinfo Latvija” valdes loceklis Armīns Kalniņš.
Šāds iznākums ir cieši saistīts ar kļūdu likumprojekta saknē – par jaunā tiesiskā regulējuma mērķauditoriju joprojām tiek uzskatīti tikai uzņēmumi, kas sniedz ar kredītriskiem saistītus pakalpojumus, tas ir, kreditēšanu tiešā veidā un pakalpojumus, kuri paredz norēķinus pēcapmaksā (piemēram, telefona rēķini, komunālie pakalpojumi u.tml.)
“Tā ir ļoti būtiska kļūda,” uzsver Armīns Kalniņš.
“Tā kā cilvēki varēs saņemt atskaiti par saviem norēķiniem, ko iesniegt kā Latvijas, tā ārvalstu kredītpakalpojumu sniedzējiem, tas nozīmē, ka likuma rakstīšanā galvenais akcents būtu jāpārvirza arī uz otro, ne mazāk svarīgo, mērķauditoriju – fiziskajām personām, galu galā runa iet par viņu pašu datiem. Jo tikai, iesaistot pašus cilvēkus savas kredītvēstures veidošanā, kā līdzvērtīgus partnerus, varēs uzlabot gan norēķinu kārtību, gan īstenot patērētāju tiesības uz godīgu cenu u.tml.”
“Šādā redakcijā jaunais likums būs tikai jauns soda mehānisms parādniekiem, nevis risku izvērtēšanas instruments pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem un iedzīvotāju uzticību veidojošais instruments. Tikai visu pušu, tai skaitā iedzīvotāju, uzticēšanās, jaunajam finanšu instrumentam (kredītbirojam), var dot iespēju pašiem iedzīvotājiem kļūt par līdzvērtīgiem partneriem finanšu informācijas apmaiņas modelī. Tāpēc šim modelim jābūt tādam, lai paši iedzīvotāji būtu ieinteresēti veikt savu finanšu plānošanu – savlaicīgu rēķinu apmaksu utt., lai uzlabotu savu kredītspējas vērtējumu, kā tas sākotnēji tika plānots,” uzskata Armīns Kalniņš, “Creditinfo Latvija” valdes loceklis.
Pašreizējā Kredītbiroju likuma redakcija nerisina likumprojektā izvirzītos mērķus, kā arī problēmas, kuru risināšanai vispār tika uzsākta jaunā likuma veidošana. Likumprojekts balstās uz virkni pieņēmumu, kuriem nav pamatojumu ne Latvijas situācijas izpētē, ne starptautiskās pieredzes praksē.
Pašreizējā redakcija nenodrošina būtiskus uzlabojumus iedzīvotāju risku novērtēšanas iespējās, jo tā neparedz līdzvērtīgas izvērtēšanas iespējas līdzvērtīgu pakalpojumu sniedzējiem.
“Turklāt konkrēto parādu iekļaušanai reģistrā ir radīts tik sarežģīts mehānisms, ka daudzi mazāki uzņēmumi informāciju par saviem parādniekiem nemaz reģistrā nevarēs iekļaut.
“Creditinfo” vairāku gadu praktiskā pieredze Latvijas tirgū liecina, ka daudziem maziem uzņēmumiem, lai tie varētu pildīt Kredītbiroju likumā noteiktās prasības, būs nepieciešams vēl papildus investēt iekšējo vadības, risku un IT sistēmu risinājumos. Risinājumos, kas nevis uzlabos, bet vienkārši nevajadzīgi sarežģīs informācijas sagatavošanu, kas šajā kontekstā ir ne tikai dārgi, bet arī vienkārši ekonomiski nepamatoti.
Tas nozīmē, ka uzņēmumi kavēsies iesaistīties informācijas apmaiņas procesā, tas ir, kļūt par kredītbiroja dalībniekiem. Turklāt nepamatotas investīcijas vienmēr atspoguļosies pakalpojuma gala cenā iedzīvotājiem – mazajiem uzņēmumiem pakalpojumi sadārdzināsies, jo īpaši tas skars vietējos Latvijas uzņēmumus bez ārvalstu mātes uzņēmuma investīciju portfeļa. Tas, raugoties no likuma jēgas viedokļa, ir pilnīgs absurds,”saka Kalniņš.
“Savukārt ziņu par parādu iekļaušana kredītbirojā tikai (!) ar kavējumu sākot no 60 kavējuma dienām, pārkāpj kreditora tiesības uz naudas līdzekļu atgūšanu, kā arī būtiski samazina iespējas novērtēt cilvēka kredītrisku citiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt jau šobrīd eksistē prakse, ka uzņēmumi kavējumus virs 60 dienām nodod parādu piedziņas uzņēmumiem. Līdz ar to nav skaidrs ar ko šajā jomā kredītbirojs atšķirsies no ārpustiesas parādu piedziņas uzņēmuma,” stāsta Armīns Kalniņš.
Ņemot vērā, ka kredītbiroja izveide prasa ļoti augstas izmaksas, aicinu veikt konkrētus pamatotus aprēķinus un izpēti attiecībā uz punktu “detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins”. Šobrīd tajā nav nekādu aprēķinu, tiek tikai plānots(!), ka kredītbiroji veiks ļoti liela apjoma datu apstrādi, tiek plānots, ka kredītbirojiem būs daudz dalībnieku utt. Likumprojekta pašreizējā redakcijā plānotajam nav ne apstiprinājumu, ne pierādījumu.
Šobrīd likumprojekts “Kredītbiroju likums” ir izsludināts Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē. Tas pieejams Ministru Kabineta mājas lapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40271754
“Creditinfo Latvija” ietilpst starptautiskā kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēja “Creditinfo Group” (CIG) grupā. CIG ir starptautisks kredītbirojs, kas izstrādā un ievieš uz informācijas tehnoloģijām un finanšu zināšanām (know – how) balstītus kredītbiroju un ar riska novērtēšanu saistītus risinājumus dažādos Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) projektos visā pasaulē, lielos projektos sadarbojoties arī ar citiem starptautiski atzītiem kredītbirojiem.
Eiropas Savienībā visi Grupas risinājumi tiek realizēti, balstoties uz Eiropas Savienības direktīvu (95/46/EK) “Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti”.
sabiedrisko attiecību konsultante
684 Comments