2012.gada 19.jūnijā MK aptiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli.
MK atbalsta Kredītbiroju normatīvā regulējuma izveidi Latvijā
2011.gada 8.novembrī MK atbalstīja Latvijas komercbanku asociācijas virzīto priekšlikumu izstrādāt Kredītbiroja tiesisko regulējumu, kas ir būtisks solis ekonomikas attīstībai un pilnveidošanai.
Latvijā ienāk starptautiskais kredītbirojs
2009.gadā vasarā kredītbiroju Latvijā izveido starptautiska kredītbiroju grupa Creditinfo (starptautiskās kredītinformācijas sniedzēju asociācijas ACCIS biedrs), kas darbojas daudzās Eiropas valstīs. Kā pirmie informācijas apmaiņā iesaistās tieši nebanku kredītu sniedzēji, kam nav pieejas LB uzturētajam Kredītu reģistram.
Latvijas Bankas Kredītu Reģistrs
Kopš 2008.gada vasaras Latvijā strādā Kredītu reģistrs, kas ir centrāls bankas informācijas sistēma un nodrošina kredītinformācijas apmaiņu ierobežotam dalībnieku lokam – regulētām finanšu iestādēm. LB Kredītu reģistrs nodrošina gan pozitīvās, gan negatīvās informācijas apmaiņu starp reģistra dalībniekiem. Kredītu reģistrs veidots uz LB Parādnieku reģistra bāzes, kas apkopoja tikai negatīvo finanšu sektora informāciju.
Laika posms līdz 2008. gadam
Pieaugot kreditēšanas un pēcapmaksas pakalpojumu sniegšanas aktivitātēm Latvijas teritorijā, pastiprināti radās nepieciešamība pēc kredītinformācijas apmaiņas. Tā kā Latvijā vēl nebija izveidots ne publiskais kredītu reģistrs, ne privātais kredītbirojs, risku vērtēšana bija gandrīz neiespējama, kā rezultātā veidojās nepamatota kreditēšana un liela vajadzība pēc parādu piedzīšanas pakalpojumiem. Lielā darba apjoma rezultātā tika parādu piedziņas kompānijas uzkrāja būtiska […] Read More
Armīns Kalniņš: Lētāki pakalpojumi un dzīve – vai Latvijas sabiedrība tam tiešām nav gatava?
Jau tuvākajā laikā Ministru Kabinets lems par regulām, kas turpmāk noteiks kredītbiroju darbību jeb, citiem vārdiem sakot, noteikumus pēc kuriem nāksies dzīvot Latvijas sabiedrībai. Tēlaini runājot, var teikt, ka Latvija šobrīd atrodas krustcelēs, un tikai pašu rokās ir izvēle, pa kuru ceļu tālāk doties – vai starptautiskai praksei atbilstoša kredītbiroja virzienā, vai parādnieku reģistra attīstības […] Read More
Latvijas patērētāja tiesības uz godīgu cenu un privātumu
Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības: 1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi; 2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu. Par tiesībām uz privātās dzīves […] Read More
Dzīvojam 19.gadsimtā?
Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.). Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt […] Read More
Kredītbirojs – ietekme – riski
Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs […] Read More
Vai Latvijā izmantosim Pasaules Klases līmeņa kredītbiroju risinājumus?
Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli. Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, […] Read More