Privātpersonu datu apstrādes kredītbiroja darbības efektivitāte turpmākajos gados būtiski ietekmēs Latvijas kreditēšanas tirgus attīstību, kredītresursu pieejamību un to cenas. Savukārt tas, cik veiksmīga un pareiza būs šī tirgus attīstība atstās tiešu ietekmi uz valsts ekonomiku un ikviena Latvijas iedzīvotāju labklājību, kā spilgtu piemēru varētu minēt 2008. gada nekustamā īpašumu burbuli Latvijā, kura sekas mēs vēl izjūtam joprojām.

Veiksmīgai kreditēšanas tirgus attīstībai ir jānodrošina brīvais tirgus kredītbirojiem, kas radītu konkurenci šo pakalpojumu sniegšanā. Konkurence šajā tirgū nodrošinās maksimālu pakalpojumu kvalitāti un optimālo cenu, kā arī dos iespēju izvairīties no galvenajiem riskiem – kreditētāju ietekmi uz kredītbirojiem jeb interešu konfliktu. Kā spilgtu piemēru varētu minēt gadījumu, kad kredītdevēji finansiāli ietekmēja kredītbirojus un nekustamo īpašumu vērtētājus, lai tie vērtētu atbilstoši kredītdevēju interesēm, tādējādi nepamatoti stimulējot hipotekāro kredītu izsniegšanu, kropļojot nekustamo īpašumu tirgu, kas radīja nekustamā īpašuma tirgus burbuli ASV 2006. gadā (tas lielā mērā arī aizsāka globālo pasaules krīzi).

Šobrīd tiesiskais regulējums mūsu valstī ļauj sniegt kredītbiroju pakalpojumus. Pēc vairāku gadu kopīga darba, nu esam tikuši arī pie jaunā “Kredītinformācijas biroju likuma”, ko Saeima izsludināja šā gada septembrī. Likums neievieš būtiskas izmaiņas datu apstrādē, vien nosaka vispārīgos principus kredītbiroju darbam un lielā mērā atvieglo kredītbiroju darbu sabiedrības izglītošanas jomā. Likums sniedz atbildes un apstiprinājumus uz daudziem jautājumiem, kas Latvijas uzņēmējiem līdz šim radīja dažādas šaubas un nedrošību. Turpmāk kredītbiroji tiks licencēti un to darbība tiks uzraudzīta no Datu valsts inspekcijas (DVI) puses, kam vajadzētu radīt drošību gan uzņēmumos, gan pašās privātpersonās.

Jaunais likums stājas spēka jau ar 2015.gada 1.janvāri, tādēļ šobrīd lielā steigā jāapstiprina MK noteikumi “Kredītinformācijas biroju licencēšanas un uzraudzības noteikumi”. Šā brīža noteikumu redakcija gan rada visai lielas bažas par kredītinformācijas sniegšanas nozares turpmāko attīstību.

Tiesību akta projekta izstrādē no sabiedriskā sektora puses piedalījās tikai Latvijas komercbanku asociācija, lai gan 6 no lielākajām Latvijas komercbankām arī ir izveidojušas savu kredītbiroju un arī plāno startēt arī šajā tirgū, sniedzot kredītinformācijas pakalpojumus. Rezultātā MK noteikumu projekts par kredītbiroju licencēšanu un uzraudzību ir pat ļoti pietuvināts kredītiestāžu darbības prasībām, kuras nebūtu pamata izvirzīt visiem Kredītbirojiem, tai skaitā tiem, kuri jau daudzus gadus sekmīgi strādā Latvijas tirgū un ir pierādījušu sevi kā uzticami un droši sadarbības partneri gan ar iedzīvotājiem, gan ar uzņēmumiem, gan ar valsts institūcijām.

Šī brīža tiesību akta projekta izsludinātā redakcija paredz iespēju kredītbirojiem neizsniegt licenci, to apturēt vai pat anulēt pat par pilnīgi nenozīmīgiem sīkumiem, jo šie gadījumi nav precīzi atrunāti, ir tikai vispārējas norādes. Šeit būtiski būtu saprast, ka kredītbiroja darbības apturēšana var apturēt arī kreditēšanas tirgu, jo kreditori nespēs sniegt pakalpojumu, ja viņš nespēj iegūt nepieciešamās ziņas klienta kredītspējas novērtēšanai.

Piemēram, kredītbiroja akcionāriem, padomes un valdes locekļiem paredzēta prasība “nevainojama reputācija” un “finansiāla stabilitāte”, bet netiek dots skaidrojums šādiem terminiem un rada pilnīgu neskaidrību par to, kas mūsdienās tiek saprasts ar šādiem apzīmējumiem. Šobrīd MK noteikumi paredz iespēju uzraugošām institūcijai subjektīvi pieņemt lēmumu par šo kritēriju izpildi un iespēju gan atteikt, gan apturēt un anulēt kredītbiroja licenci, ja pēc uzrauga viedokļa šīs prasības netiek pienācīgi izpildītas. Turklāt MK noteikumu projektā paredzēts, ka licencētam kredītbirojam par izmaiņām šo punktu izpildē jāpaziņo 15 dienas iepriekš?! Tātad, ja 2 nedēļas pirms reputācijas maiņas neesi DVI paziņojis, ka tava reputācija mainīsies, esi pārkāpis MK noteikumu prasības!!!

Tāpat pārspīlēta ir prasība, ka pēdējā gada laikā ne pats uzņēmums, ne tā akcionāri, ne padomes, ne valdes locekļi nav saņēmuši administratīvo pārkāpumu ne komercdarbībā, ne fizisko personu datu apstrādes jomā. Saņemt administratīvo pārkāpumu var arī par nebūtiskiem pārkāpumiem, kas pēc savas būtības neietekmē datu drošību un diez vai būtu nepieciešams liegt šādam kredītbirojam gadu saņemt licenci, neizvērtējot pārkāpuma nozīmīgumu.

Pēc būtības šiem MK noteikumiem būtu jāizvirza nepieciešamās tehniskās un juridiskās prasības, lai nodrošinātu personu datu drošību, nevis iejauktos kredītbiroja biznesā, liekot tam atskaitīties uzraugošai institūcijai pirms katra līguma noslēgšanas un plāniem klientu piesaistē un produktos. Tas viss kopumā rada iespaidu par pārmērīgu jaukšanos jautājumos, kas nav saistīti ar datu drošību un rada augstus korupcijas riskus un iespēju tirgus kropļošanā. Būtu jāsaprot, ka visi šie lēmumi var atstāt pat ļoti būtiskas sekas veselām tirgus nozarēm un patērētājiem.

Papildus neskaidrajām un pārlieku stingrajām prasībām, kas tiek izvirzītas kredītbiroju dibinātājiem un darbības kontrolei, lai gan Latvijas kredītbiroji, kā tika minēts iepriekš, ir pierādījuši sevi Latvijas tirgū, tai pat laikā ne likumā, ne šajos noteikumos praktiski netiek apskatīts kā novērst citus riskus, kuri ir plaši zināmi pasaulē – kā piemēru varētu minēt interešu konflikta riskus (kuru kā galveno uzskata tieši kreditoru veidotiem kredītbirojiem), konkurences ierobežošanas riskus utt.

Ņemot vērā, ka likums stājas spēkā, jau ar 1.janvāri 2015.gadu, arī MK noteikumiem uz šo datumu ir jāstājas spēkā un tas nozīmē, ka laiks šo MK noteikumu apspriešanai ir palicis pavisam nedaudz. Šāds laika trūkums liek raizēties, ka šie noteikumu varētu tikt pieņemti ļoti nepārdomāti un neprofesionāli, kas var radīt smagas sekas visam kreditēšanas tirgum un par šīm nepārdomātajām kļūdām galā kā vienmēr būs jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/armins-kalnins-ar-mk-noteikumiem-ka-ar-naudu-bez-steigas-un-uzmanigi.d?id=45317074#ixzz3LNx7LGAv